Daži pieturas punkti no Albānijas.

Komani ezers.

Mākslīgi izveidota ūdenskrātuve. Izstiepusies 34 km garumā, platumā no 50 līdz 400 m. Skati no šejienes tiek salīdzināti ar skatiem no Taizemes. Varētu teikt, ka skaistākais ezers Albānijā, ja vien……ja vien nebūtu tukšo plastmasu pudeļu izgāztuve ezera vidū. L

 Komanas ezera prāmis kursē katru dienu no Komanas līdz Fierzai. Mums bija rezervētas biļetes no Fierzas uz Komanu, 89 eiro par diviem pasažieriem un busu. No Komanas piestātnes rezervācija bija aizņemta vairākas dienas uz priekšu, tad nu braucām no Fierzas ciemata.

Fierzas piestātne maza, klusa ar divām mazām kafejnīcām, kur īsināt laiku, gaidot prāmi. Prāmis neliels, uz klāja šoreiz ietilpa pieci auto un četri moči. Pēc skaistajām ainavām ezera sākumā var piedzīvot šoka terapiju, ieraugot lielo plastmasas atkritumu daudzumu mierīgi peldam ezera smaragdzaļajos ūdeņos. Pats brauciens ilgst divarpus stundas.

Komanas piestātne, tieši otrādi, pārsteidz ar lielu cilvēku un auto burzmu. Nobraucot no prāmja, nokļūsti klintī izkaltā tunelī, pēc tā sākas 20 km garš ceļa posms, no kura palicis pāri tikai nosaukums, bedres un daudzie, necenzētie vārdi, ko autobraucēji veltījuši ceļa uzturētājiem. Te pat nepalīdz apkārt esošās skaistās kalnu ainavas. Bet tas neattur cilvēkus automašīnās un autobusos, lai dotos apmeklēt ezeru.

Përmet.

Albānijā no Grieķijas iebraucam pa nelielu ceļu, kurš gar Aoösas upi ved uz Përmet pilsētu. Ļoti daudzi ceļi Albānijā vijas caur kalnu ielejām vai pāri virsotnēm ar skaistiem skatiem uz kalniem un šis nav nekāds izņēmums. Pirms pilsētas pie upes kanjona kādam bijusi doma uzbūvēt informācijas centru, tik aizmirsuši to pabeigt, un tā nu centrs stāv neatvērts, ar izbūvētu savdabīgu skatu platformu, no kuras kanjonu īsti nemaz nevar redzēt. Pati pilsēta neliela, ar uzspodrinātu vecpilsētas daļu un ar savu atpazīstamības zīmi- klints gabalu, uz kuru pa metāla kāpnēm var uzkāpt līdz pat skatu laukumam, pavērot pilsētu, upi un kāpt atpakaļ.

St. Mary's Monastery.

Netālu no Vloras pilsētas atrodas sens  klosteris, uzcēlies uz nelielas piekrastes salas, uz to ved koka celiņa tilts pāri lagūnai. Ieeja un neliela autostāvvieta bez maksas. Klosteris tiešām izskatās ļoti sens, bet fotogrāfu ievērību vairāk ieguvis koka celiņš uz to.

Rrapsh Serpentine.

Ceļš (SH20) ar svaigu asfaltu, ar skaistiem serpentīnu pakāpieniem, īsts motociklistu sapnis. Mēs gan šoreiz pa tiem tikai nolaidāmies, lai turpinātu ceļu uz Melnkalni. Serpentīna ceļa virsotnē atrodas  stikla platforma ar labu skatu uz kanjonu un ceļa serpentīniem.  Izsalkušie tepat var remdēt badu nelielā mobilā ēstuvē, kuras ārieni ceļotāji no sirds pacentušies izdaiļot ar neskaitāmām uzlīmēm.