Durmitora kalni. Melnkalne.

Ainaviskais kalnu ceļš P14 no Žabljak pilsētas līdz Pluzine pilsētai.

Augstākais asfaltētais ceļa posms Melnkalnē, 50 km garumā, šķērso kalnu pāreju ’’Prevoj Sedlo’’ 1907 m augstumā. Kā jau lielākā daļa kalnu ceļu, pašaurs, pusotras automašīnas platumā, bikli sarāvies starp kalnu masīviem, ar skaistiem skatiem un dažiem skatu soliņiem ceļa malā.

Žabljak pilsētas top apskates vieta- Melnais ezers.

Cena stāvvietai pie ezera 3 eiro/stundā. Nolemjam tomēr ieekonomēt un auto atstājām pilsētā, bezmaksas stāvvietā pie puspamestas ‘’Planinka’’ viesnīcas. No šejienes pusstundas gājiens līdz ezeram. Ezers ļoti populārs un apmeklēts, var atpūsties, peldēties, izbraukt ar laivu, paēst restorānā ar skatu uz ezeru vai vienkārši apiet ezeram apkārt. Mūsu izvēle krita uz pēdējo variantu, pastaigu apkārt ezeram aptuveni divu stundu garumā.

Tālāk jau ceļš uz ‘’Prevoj Sedlo’’ kalnu pāreju. Kalnu pārejas stāvvietā var pamielot acis ar kalnu ainavām, gan arī sākt pārgājienu uz Durmitoru kalnu augstāko virsotni ‘’Bobotov Kuk’’ 2523 m augstumā. Šoreiz pārgājienu nākas izlaist, nepietiek laika, vēl pāris dienas un jābūt Latvijā, no tām viena veltīta Rysy virsotnei Slovākijā. Jāpiebilst, ka stāvvietā nacionālā parka darbinieks iekasē maksu par Durmitora kalnu parka apmeklējumu 5 eiro apmērā (tikai skaidrā naudā) no tiem, kas dodas pārgājienā uz virsotni.

Pa ceļam paņemam vēl nelielu auto pieturu, ‘’Babina greda’’ skatu punktu.

Viens no skaistākiem  Pivas kanjona skatu punktiem. Ir neliela lapenīte piknikam, pāris soliņu un, protams, brīnišķīgs skats uz kanjonu.

Turpinām ceļu lejup uz Pivas kanjonu caur daudziem klintīs izkaltiem tuneļiem, te grūti pabraukt bez apstāšanās skatu pauzēm.

Vēl viena maza pietura Pivas klosterī un tad jau ceļš cauri kanjonam uz Bosnijas pusi.

Melnkalnes/Bosnijas robeža ir koka tilts pāri upei vienas automašīnas platumā, šeit beidzas ne tikai Melnkalnes Pivas kanjona skaistums, bet arī ceļš pārvēršas vienā bēdu, tas ir- bedru, ielejā.