Gruzija, Kutaisi, 4 dienas, apraksts labam garastāvoklim, 2.daļa

Pēc ne sevišķi veiksmīgiem mēģinājumiem atrast lētu īres auto, nolemjam sevi ar to vairs neapgrūtināt un pieņemam namatēva piedāvājumu par 150 lariem izvadāt mūs pa kanjoniem (vietējais paradoks, īres auto cena sākas ar 40-50 euro dienā, bet namatēva- 150 lari ar ” all inkluse”, (auto, degviela, šoferis, gids)).

Nākamā dienā sākam ar Okaces kanjonu, tiekam nogādāti informācijas centrā, kur mums momentāli “piesit kanti”, kāds vīrs, gribot atvieglot mums ceļu, par 60 lari gatavs pievest tuvāk kanjonam. Atsakam, tas taču nieks tos 5-7 km nosoļot, dzīves realitātē izrādās, ka tik viegli nav, taciņa ir zem sniega, diez kāpēc slidena un esam vienīgie uz tās. Sausais atlikums no tā visa sanāca diezgan slapjš, slapji apavi pilni ar sniegu, otrai Pusītei neveiksmīga piezemēšanās uz tās vietas, kur mugurkauls maina nosaukumu un šī kanjona skaistumu labāk tomēr baudīt vasarā.

Liekam jaunu bildi iekšā, Martvili kanjons, kā solis no mašīnas, tā nākamais vīrs klāt, pieved mūs pie plakāta un izrāda tās vietas, kur gatavs par 70 lari mūs nogādāt, izraujamies no šī vīra apņēmības un dodamies skatīt kanjonu. Kanjons izrādās ļoti baudāms, ar gumijas laiviņu cauri gleznainām klintīm tiekam pievesti pie neliela ūdenskrituma, papildus neliela pastaigu taka ar skatu platformām uz ūdenskritumiem.

Uz Kinchkha ūdenskritumu netiekam, esot dēļ sniega neizbraucams ceļš, tā vietā vēl viens lokālais ūdenskritums, neliels, bet skatāms. Pa ceļam mājup tiekam vēl pie vietējā Martvili klostera apskates, jauks, sens un sakopts.

Dienas nobeigumā nolemjam nobaudīt tos slavenos khinkaļus. Varbūt kāds vēl atceras padomju laika ēstuvi, kur jau atverot durvis, iegrimi pelmeņu smaržas burvības paradīzē, Ir!, ir šeit tas Kutaisi dabonams, atverot” El Depo” durvis, tevi apņem khinkaļu smarža, šeit netrūkst ēdāju, galdiņi pilni, viss notiek! Khinkaļus var pasūtīt uz skaitu, ne mazāk par pieci, viena cena 1 lari. Pasūtot 17 khinkaļus, alu un “Tarhun” limonādi, jūtam, ka esam tomēr nepieredzējuši un šo lietu nedaudz pārspīlējuši, ar atpūtas pauzēm un mokām tiekam līdz četrpatsmit, padodamies (lai piedod gruzīnu khinkaļu cienītāji, mums Viči khinkaļi garšo labāk.) Otreiz neriskējām to atkārtot, kas par daudz, tas par skādi.

Būs vēl...

Mazs video par Kutaisi: https://www.youtube.com/watch?v=7m8e8BZWPaw