Kontrastu zeme Gruzija (1. daļa) jeb ko nu tur lai ziemā sadara.

Rīgas lidosta no mums atvadās ar -8 grādu temperatūru un sniegu, Kutaisi lidostā mūs sagaida lietus un rezervētais auto.

Izbraucam uz Kutaisi, nokļūstam vietējos sastrēgumos, samainam naudu, un saprotam, ka vairāk šodien nekas prātīgs nesanāks, jābrauc uz naktsmājām Bordžomi.

Laiciņš gan ir kā Latvijas rudenī, lietains, tumšs, uz ceļa nefiga neredz, bet vietējiem džigitiem tas nav apgrūtinājums. Tā gan bija vienīgā lietainā diena.

Nu tad mazliet par satiksmes kontrastiem- autobānis, atļautais ātrums 110km/h, lielākā daļa ievēro, pat brauc lēnāk. Parastie ceļi, pilsētas– tādas zīmes kā “apdzīt aizliegts”, “ātruma ierobežojums” nav vērts uzstādīt, tā ir veltīga naudas tērēšana. Zīme “galvenais ceļš”?, jebkurš sevi cienošs gruzīns uzskata, ka viņa ceļš ir galvenais. Ceļu kvalitāte?, vidējā aritmētiskā atzīme- apmierinoši. Ir atsevišķi mazi posmi, kas tuvojas Polijas autobāņu kvalitātei, bet pārsvarā labi, ka uz ceļa ir asfalts un arī tad tev kādu jauku, negaidītu pārsteiguma momentu var sagādāt bedre riteņa izmērā.

Rīts Bordžomi sagaida ar skatu uz apsnigušām koku galotnēm kalnos un aizsalušu auto logu. Dodamies uz vietējo parku, ieeja 5 lari, cilvēku maz, pacēlāja vagoniņš vēl aizmidzis un tāda pagātnes piegarša parkam, aizstaigājam caur mežu līdz vietējam termālam baseinam, par šo izklaidi prasa 10 lari, izlaižam, dodamies atpakaļ, lai dotos tālāk uz Akhaltsikhe (Rabati) cietoksni.

Akhaltsikhe (Rabati) cietoksnis, ieeja 18 lari.

Liels, atjaunots, iespaidīgs, ar skatiem uz kalniem.

Turpinājumā ceļš vedīs uz Vardzia alām, Dashbashi kanjonu, Tbilisi pilsētu.

Mazs video: https://www.youtube.com/watch?v=l_X9YYooEGI