Kosova.

Jaunākā valsts Eiropā, Balkānos, bet ne visas valstis ir vienisprātis par Kosovas valsts statusu, šoreiz atstāsim politiskās peripetijas maliņā un mazliet paskatīsies kā tiem kosoviešiem klājas.

Iebraucam Kosovā no Albānijas puses. Ceļš uz Kosovu tek caur skaistiem kalnu masīviem, īpaši neieskriesies, vidējais ātrums 70-90 km/h. Vēl Albānijas pusē sagaida būdiņa un no mums tiek iekasēti 5 eiro (pieņem eiro, albāņu lekas un kredītkartes) par ceļa lietošanu, bet ceļš ir ļoti ainavisks, par to vien ir vērts samaksāt. Tālāk tik Kosovas robežsargs iemet aci pasēs un laipni parāda kur nopirkt Zaļo karti. Jā, Kosova ir tā valsts, kur auto apdrošināšanu Latvijā nenopirksi. Turpat aiz robežas ir būdiņa, kur iegādāties. Neesam vienīgie, šeit sastopami auto ar dažādām Eiropas valstu numurzīmēm. Iedodam automašīnas pasi, piecas minūtes un apdrošināšanas papīrs uz rokas. Mazākais termiņš- 10 dienas, cena 10 eiro. Pozitīvi, Kosova ir tā valsts, kura nesarežģīja dzīvi un vienpusēji par maksāšanas līdzekli valstī pieņēma eiro. Un tā, papīri kārtībā, varam turpināt ceļu uz Prizren pilsētu.

Prizren

Pilsēta paliela, sensenos laikos bijusi Serbijas galvaspilsēta. Ar piepūli atrodam vietējo stāvvietu, pilsētā valda liela rosība, notiek celtniecības darbi, ielas piepildījušas automašīnas, cilvēki dodas ikdienas gaitās, te pat elektrības stabiem smagi jāstrādā, tiem jāspēj noturēt iespaidīgie vadu mudžekļi.

Pilsētas centrāla vieta- Osmaņu perioda Sinan Pasha mošeja. Aiz tās ir neliels dārzs un suvenīru bodītes, bet rosīgākā daļa ir blakus, restorāni, kafejnīcas, iepirkšanās vietas, suvenīru veikali. Turpat netālu plūstošā Prizren upe sadala pilsētu divās daļās, kuras savieno vairāki tiltiņi.

Uzkāpjam līdz vietējam cietoksnim,  taciņa stāva, iesākta bruģēt un tā arī nav bijis laika pabeigt. Cietokšņa apmeklējums ir bezmaksas, var paskatīties uz pilsētu no augšas, izmest līkumu gar cietokšņa mūriem un doties atpakaļ uz vecpilsētas daļu. Celtniecības darbi uzbrukuši arī tai, tiek mainīts ielas segums, būvētas jaunas veikalu mājiņas. Vari vietējā kafejnīcā dzert kafiju un vērot kā turpat blakus strādā smagās mašīnas betona maisītājs, kā vīri bruģē ielu, kā vietējie ubagotāji beiguši kafejnīcu apgaitu un pārskaita dienas ienākumus. Īsts pilsētas ikdienas ritma kokteilis.

Mirusha Waterfalls & Canyons.

Pirms ūdenskrituma ir paliela autostāvvieta, maksas, 2 eiro. Pats ūdenskritums sastāv no vairākām kaskādēm. Pie pirmās kaskādes savu vietu atradusi kafejnīca, var relaksējoši baudīt kādu dzērienu ar skatu uz ūdenskritumu. Ja ar to par maz, tad sasparojamies un dodamies uz augšējām trim kaskādēm. Uz augšējiem ūdenskritumiem gar klinti ved taka ar nelielu via feratas piedevu. Jāšķērso iekārtais tiltiņš, jārāpjas augšup pa metāla pakāpieniem, bet sasniedzot pēdējo kaskādi, gandarījums ir garantēts. Jo augšējie ūdenskritumi ir ainaviski, paslēpušās aizā un ir vērts nedaudz piepūlēties, lai līdz tiem nokļūtu. Ar visām foto pauzēm šeit 2-3 stundas nemanot ir pagājušas un varam turpināt ceļu uz Pejas pilsētu.