Ziemeļkipra. 1.daļa.

Auksta Latvijas janvāra diena, nepilnas četras stundas un esam jau Papfos lidostā. Plus 16, nedaudz mitrs, bet patīkamāk kā Latvijā, turpat pie lidostas sagaida nomas auto, īrēts pie lietuvietes (180 eiro uz nedēļu, bez debet/kredītkartes, ar atļauju doties uz Ziemeļkipru). Seko neliels pārbrauciens uz naktsmītni Ayia Napa pilsētā.

No rīta sīka fotopauze pie jūras alām. Pēc alu apmeklējuma aizbraucam uz Agioi Saranta alas baznīciņu, esot pasaules 25. neparastāko baznīcu sarakstā, baznīciņa iekārtojusies alā, ar vienu sienu un virs klints izbūvētu jumtiņu. Pirms baznīciņas dirn kareivis un turpat netālu aiz baznīcas dzirdami šaušanas trokšņi. Nekas, apmetam viņam līkumu un ejam apskatīt to neparastumu.

Turpinam ceļu uz Ziemeļkipru. Deryneia robežpunkts, šeit nākas nopirkt auto apdrošināšanu, var nopirkt 3 dienām vai mēnesim, nākas pirkt mēneša apdrošināšanu, jo ieplānotas četras dienas, nomas automašīnām tā ir dārgāka nekā vietējo, uz mēnesi 35 eiro, apmaksa tikai skaidrā naudā. Pases pārbaudītas, apdrošināšana kabatā, varam braukt skatīt Ziemeļkipras turku republiku.

Un tā ,kas šeit savādāks?, turpinam braukt pa ceļa kreiso pusi, pulkstenis ticis stundu uz priekšu, apgrozībā turku liras, aptuvenais kurss- dalam visu ar 30, visur pieņem eiro, tik veikalos atlikumu izdod lirās. Degvielas cena 31TL/litrā (nedaudz virs eiro), pārtikas veikalos cenas lētākas kā pie dienvidkaimiņiem. Pirmie metri aiz robežpunkta nav nekādi skaistie, pamestas mājas , nožogotas teritorijas, mjā, 1974-ais gads tā arī nekur nav pazudis.

Braucam uz Famagustas pilsētas daļu Marašu, tautā sauktu par spoku pilsētu. Pirms 1974. gada Maraša bija viens no slavenākajiem atpūtas centriem Vidusjūrā, dēvēta par Vidusjūras Lasvegasu ar modernām viesnīcām, kazino, brīnišķīgu pludmali un jūru. Taču 1974. gada augustā viss mainījās, baidoties no slaktiņa, iedzīvotāji pameta pilsētu, atstājot iedzīvi un cerot drīz atgriezties. Gandrīz 50 gadus pamesta iznīcībai, kopš 1974. gada ieeja liegta tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Tik 2020-jā gadā atvēra ceļu uz Marašas pludmali. Arī šobrīd ir kontrolpunkts, uzturēties šeit ziemas sezonā var no 8.00 līdz 17.00.

Savu auto novietojam stāvvietā, tālāk pārvietojamies ar kājām. Kontrolposteņa sākumā ir iespēja noīrēt velosipēdu, var arī noīrēt mikrobusiņus ar šoferi. Pilsētā faktiski ir tikai divas ielas, viena ved uz Marašas pludmali, otra uz Bilal Ağa mošeju, pārējās nožogotas, nožogota arī piekļuve pie mājām. Ir divas pludmales ar nelielām kafejnīcām. Līdz tālākai apmēram pusstundu ko iet. Emocijas un domas gan šeit ir dīvainas, par bijušiem iedzīvotājiem, par ēku likteņiem, par nesaskaņām starp Kipras grieķiem un turkiem, kuras tā arī 50 gadu laikā nav izdevies atrisināt.

Tālāk neliels pastaigu līkums pa Famagustas pilsētu, skats uz Lala Mustafa Pasha mošeju un virzamies tālāk uz Dipkarpaz nacionālo parku.

Video par spoku pilsētu: https://www.youtube.com/watch?v=LJza0engMkc&t=3s