top of page

Ziemeļkipra. Nobeigums.

Pēc cietokšņu apmeklējuma nākamo dienu sākam ar nelielu ieskatu Kipras galvaspilsētā Nikosijā, kovidlaikā galvaspilsētu apskatījām no grieķu puses, šoreiz skats no turku puses. Grūti šo pilsētu nosaukt par skaistu, ja to jau vairāk kā 50 gadus sadala bufera josla ar tajā atstātām mājām un lai nokļūtu no vienas pilsētas daļas uz otru, ir jāšķērso robežpunkti.


Tālāk dienas kārtībā Girne. Pastaiga pa molu ar skatu uz cietoksni, laivām un pilsētu. Jauka pilsēta, bet mazliet nesezona.


Pēc Girnes apmeklējuma braucam tālāk uz Kara militārās tehnikas muzeju jeb Miera un Brīvības muzeju. Atrodas ceļa malā, apmeklējums bez maksas. Šī ir vieta ,kur salā ieradās Turcijas kara desants. Šeit var apskatīt to, kas palicis pāri no 60/70. gadu grieķu kara tehnikas, ir neliels memoriāls kritušiem turku karavīriem un var izstaigāt Turcijas desanta kuģi. Kuģī iekārtota neliela ekspozīcija par tā laika notikumiem.


Ziemeļkipras un dienas nobeigumā braucam uz tālāko salas ziemeļu punktu “Cape kormakitis”, pa ceļam neliela pietura “Karşıyaka” skatu punktā. Skarbs salas ziemeļu gals, te valda viļņi un vējš.


Un tā, šķērsojot “Yesilirmak” robežpunktu nonākam atpakaļ Dienvidkiprā. Robežpunkta šķērsošana aizņēma burtiski pāris minūtes, formāls skats pasēs un laimīgu ceļu.


Tālāk jau līkumots panorāmas ceļš aizved mūs no Ziemeļkipras uz Pafosas pusi.


Nobeigumā daži pieturas punkti Kiprā. Tie absolūti nebūs paši populārākie, jo pāris reizes ir sanācis paviesoties šajā apskates objektiem bagātajā salā un lielāko daļu no Kipras esam apskatījuši. Atlikušās divarpus dienas līdz izlidošanai tiek izmantotas, lai apskatītu:


1. Drakona ala, šeit koka kāpnes noved pie nelielas alas klintīs jūras krastā, tepat ir neliela pludmale un labākos laika apstākļos var pasēdēt uz soliņiem un izbaudīt jūras skatus.


2.“Smigies” dabas taka. Nav tik ainaviska un populāra kā blakus esošā Afrodītes taka, bet ir iespēja redzēt vienlaicīgi abas pussalas puses. Garums 3km vai 6km, garākā takas daļa līkumo caur magnēzija raktuves vietu. Pastaiga gan brīžiem ir neomulīga, jo ir dzirdami šāvienu trokšņi un garām brauc bezceļu džipi ar iekšā sēdošiem medniekiem. Sastapuši takas malā sēdošos vīrus ar ieročiem, mēģinājām tikt skaidrībā, ko viņi medī. Vienojāmies, ka tie tomēr nav tūristi, bet putni ar nesaprotamu nosaukumu.


3.“Kremiotis” ūdenskritums. Bija palicis neapskatīts no iepriekšējām reizēm, no stāvvietas aptuveni 2 km turp/atpakaļ. Spriežot pēc saglabājušies uzrakstiem vasarā apmeklējums ir par maksu, nesezonā tas nevienu neinteresē. Ainavisks ūdenskritums, ja ir vēlme un nav bail samirkt, var pamēģināt izspraukties caur tuneļveidīgu spraugu ūdenskrituma pakājē.


4.“Evretou” dambis. Ainaviska ūdenskrātuve ar piknika vietām.


5.“Foinikas Templar Knights” pamestais ciemats. Ar 1000 gadīgu vēsturi, bijušais Templiešu bruņinieku ciems, šeit līdz 1974. gadam mitinājās Kipras turki, pēc tā gada notikumiem viņiem nācās pamest šīs mājas un doties uz Ziemeļkipru. Uz šo apskates objektu burtiskā nozīmē ar sausām kājām netikt, ja nav pilnpiedziņas auto. Nometam nomas auto ceļa malā un turpinam ar kājām, bet vispirms jāšķērso divi palieli strauti, tālāk pāris km ar kājām. No ciemata nekas daudz nav palicis pāri, bet nelielai fotopauzei ar skaistām drupām pauguru fonā der.


Un tālāk jau ceļš uz lidostu.






Comments


bottom of page