Ziemeļkipra 2. daļa.

Pametam savstarpējo nesaskaņu plosīto Marašas pilsētu aiz muguras un dodamies tālāk. Šeit nomainās apkārtējā vide, parādās modernas turku viesnīcas, izgaismotas un labiekārtotas promenādes gar jūru. Uzkrītoši, ka Ziemeļkiprā pastiprināti tiek būvētas viesnīcas, viesnīcu kompleksi, tiek veidots viss nepieciešamais tūrisma vides attīstībai.

Un tā, šodien “ēzelīšu” diena. Vēlaties pozitīvas emocijas?, braucam uz Dipkarpaz nacionālo parku!, bet nebraucat ar tukšām rokām. Ņemam līdzi liela izmēra ciemakukuli ar augļiem vai dārzeņiem.

Šķērsojam dabas parka iebrauktuvi un pēc pāris metriem jau tiekam ielenkti pirmajā “kontrolpostenī”, un ne tikai ielenkti, teiktu iespiesti. Kad automašīnas logos iespraukušies četri ēzeļpurni un kāri skatās kas ielikts ciemakukulī, tad nemaz tik daudz vietas salonā vairs nepaliek.

Pēc pirmā” uzbrukuma” nākas mainīt taktiku, ja pirmajās kārajās mutēs pazuda pa veselam burkānam, tad tagad tie tiek sasmalcināti, pārskatīts viss pārtikas proviants, lai varētu atgriezties atpakaļ caur visiem “robežposteņiem”. J

Taktika ēzelīšiem atstrādāta perfekti, vienā variantā “ņemam ar masu”, tas ir, izlienam viss bars uz ceļa un stopējam auto, otrā variantā- vientuļš ēzelītis uz ceļa nostājas spāņu vērša pozā ar skatu “es tevi vēroju” un lēnām dodas “uzbrukumā”, apstādinājis auto viņš pārvēršas par pašu jaukumiņu, mīļumiņu un pēkšņi tu atkal esi ielenkts no visām pusēm.

Neliela pietura Apostolos Andreas klosterī, pēc tam pa nelīdzeno zemes ceļu dodamies līdz salas galējam austrumu punktam. Šeit neliela fotopauze, “pārrunas” ar vietējiem ēzelīšiem, uzkāpiens vietējā klinšu bluķī ar skatu uz apkārtni un varam sākt atpakaļceļu.

Atpakaļceļā neliela pastaiga pa “Zelta”pludmali (Golden Beach), viena no skaistākām Kipras pludmalēm. Pludmalei arī nesezonā ir savs šarms, tiekam pie lietus kristībām, tālāk jau kurss uz naktsmītni, lai nākamā dienā dotos apskatīt cietokšņus.

Neliels video: https://www.youtube.com/watch?v=LJza0engMkc&t=602s